Ir pazīstama leģenda pēc kuras Ivan tējai piemīt kosmiskā izcelsme , ko dācvājusi
udens dieviete Peldētāja pēc laužu lūgšanām. Dieviete atpeldējusi pa naksnīgo debess jumu sudraba laivā un lai dziedinātu cilvēkus svedusi uz Zemi ārstniecības augu sēklas.Pirmās, nesagaidījušas rītausmu izdīga ugunspuķu sēklas un izauga ugunspuķes , kas mirdzēja savā ugunīgā violetā aveņu krāsā  naktī.

Nav nejaušība, ka leģendā stāstīts par ugunspuķu auga naksnīgo izcelsmi.Ivan tēja saistīta ar nakts noslēpumainiem dziedinošajiem spēkiem.Naktīs ugunspuķu ziedi neaizverās , bet pagriežās pret mēnesi un uzņem mēness enerģiju, veidojot visuma spēku harmoniju.Interesants fakts, ka ugunspuķes apputēksnē galvenokārt naktīs naktstauriņi.

Ivan tēju no seniem laikiem  Krievijā izmanto dziedināšanā kā arstniecisko tēju.Tai ir spēcīga dziedinoša iedarbība, pat tautā to dēvēja „ par kaujas zizli”. Īpašu popularitāti ieguvuši ūdens izvilkumi no ugunspuķu lapām, kas samazina galvas sāpes un iekaisuma procesus.

Vēl Ivan tēju tautā dēvēja par „maiznīcu”  vai „dzirnavnieku”. Šie nosaukumi cēlušies no tā , ka izžāvētu samaltu ugunspuķu sakņu miltus bieži pievienoja maizes mīklai.

Ugunspuķes ne tikai dziedina cilvēkus . Tās aug izcirtumos un izdegušās zemes platībās ar savām ziedkopām apsedzot ievainoto zemi.Ugunspuķess absorbē  saules enerģiju , kuru pēc tam bagātīgi atdod cilvēkiem.Cariskā Krievijā audzēja lielus ugunspuķu laukus, novāca un ražoja fermentēto ugunspuķu lapu tēju masveidīgi. To sauca par Zemnieku tēju, un lietoja kā speku avotu orgabnisma atjaiunošanai pēc smagiem lauku darbiem.

Senatnē tautā uzskatīja, ka ugunspuķes  pasargā no ugunsgrēkiem, vētrām un orkāniem .