Smalcinātas linsēklas ir tā sēklu daļa, kas paliek pāri pēc eļļas izspiešanas.. Linsēklu eļļa ir auksti spiesta eļļa, ko spiež koka presē bez saskarsmes ar metālu. Dabīgs produkts, pirmā spieduma. Smalcinātas linsēklas satur, apmēram 30% linsēklu eļļas , 20% olbaltumvielu

Tajās ir trīs labumi, 1)šķiedrvielas, 2) mononepiesātinātās un polinepiesātinātās taukskābes 3)mikro un makro elementi

Šķiedrvielas. Salīdzinot ar citām sēklām un riekstiem, linsēklas satur visvairāk šķiedrvielu. Bet vislielākā vērtība ir lignāniem, kam piemīt fitoestrogēna (dabas estrogēna) un antioksidanta īpašības. Šīs vielas ieteicamas sievietēm menopauzē, kad organisms pats vairs neražo estrogēnus. Zinātniskie pētījumi pierāda: ja sievietes pirms menopauzes un tās laikā lieto linsēklas, tas samazina krūts vēža saslimšanas risku. Šķiedrvielām un lignāniem ir vēderu mīkstinoša iedarbība – palielinot zarnu satura apjomu un to sašķidrinot, tiek veicināta zarnu perestaltika. Lignāni normalizē un stiprina imunitāti, tiem piemīt antibakteriāla, pretvīrusu un pretsēnīšu iedarbība.

Augu tauki. Pārsvarā tiek runāts par omega-3 taukskābēm. Dabā ir trīs veidu taukskābes: divas ir zivīs, viena – augu valsts produktos. Tieši linsēklās atrodama šī viena – alfa linolēnskābe. Daudzos pētījumos atklāts, ka tā samazina holesterīna līmeni (jo īpaši zemo holesterīnu) asinīs, aterosklerozes attīstību, sirds asinsvadu slimību risku. Ir versija, ka vairāk uz ziemeļiem augušo linu sēklās ir vairāk omega-3 linolēneļļas.
Mikroelementi. Linsēklās ir magnijs, samērā daudz kalcija un dzelzs, tomēr nav neviena mikroelementa, kas būtu pārsvarā. Vēl linsēklās ir A, E, F vitamīns un B grupas vitamīni. F vitamīns ir vienīgais, ko neizstrādā cilvēka organisms, tāpēc jāuzņem ar pārtiku, un linsēklas ir tam piemērotas.

PIELIETOŠANA

No smalcinātām linsēklām taisa piena dzērienu samaisot ar pienu, ķefīru, tās var pievienot putrai, biezpienam, salātiem, kokteiļiem , sacepumiem, maizei un citiem ēdieniem.